Latvijas robežsargi pieprasa uzrakt Igaunijas robežu
Latvieši un igauņi droši vien vēl ilgi būtu viens pie otra ceļojuši pa
kādreizējā Alūksnes rajonā ierīkotajiem vietējās nozīmes ceļiem, ja vien
Rīgā maija beigās nebūtu paredzēta NATO parlamentārā sesija.
Lai nodrošinātu parlamentārās sesijas drošību, valdībā ne jau bez
NATO priekšrakstiem nolēma no 24. maija līdz 1. jūnijam ieviest
robežkontroli ar Šengenas zonas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju.
Tādēļ robežsargi arī sāka apsekot robežas ar šīm valstīm, kuras pēdējos
gados bija atstātas „novārtā”, jo stingrā robežkontrole bija atcelta.
Vieglāk uzrakt ceļu nekā...
Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes veiktā apsekošana izvērtusies
par īstu traģēdiju vairāku Ziemeļvidzemes pierobežas pagastu
iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo robežsargi kategoriskā formā pieprasa
atkal uzrakt grāvjus uz četriem ceļiem, lai pa tiem vairs nevarētu
šķērsot Latvijas – Igaunijas robežu ne tikai NATO parlamentārās sesijas
laikā, bet arī turpmāk. Lēmums ir vairāk nekā absurds, jo Latvijas
Republikas valsts robežas likuma 10. panta 3. punkts nosaka, ka Eiropas
Savienības iekšējo robežu var šķērsot „jebkurā vietā”. Latvijas
robežsargu arguments ir birokrātijas kalngals, jo viņi šo ceļu
likvidēšanas nepieciešamību argumentē ar to, ka tie nav iezīmēti
oficiālajā robežas aprakstā. No tā izriet, ka Latvijā vieglāk un
izdevīgāk ir uzart labiekārtotus ceļus nekā veikt pāris formālu izmaiņu
oficiālajos dokumentos.
„Latvijas Valsts ceļu” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs
Māris Salmiņš laikrakstam „Alūksnes Ziņas” teica, ka viņš 2007. gada
novembrī saņēma rakstiskus norādījumus, ka „sakarā ar pievienošanos
Šengenas līguma tiesiskajai telpai un lai neierobežotu satiksmi uz
Igaunijas – Latvijas robežas ir jāizlīdzina pārraktie ceļu un jādemontē
uzliktie šķēršļi”. Tas arī tika izdarīts uz šiem četriem savulaik
pārraktajiem ceļiem (Gaujiena - Lejaskrogs, Bārdaskrogs - Krabi,
Veclaicene - Rulles un Mārkalne – Auguri), iztērējot 52 000 latu.
Ar igauņiem „nekaros”
Savukārt robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Guntras
Kamenskis „Alūksnes Ziņām” skaidroja, ka tā laika norādījums attiecās
tikai uz ceļiem, kas bija iekļauti robežas aprakstā un tas esot bijis
„loģiski jāsaprot”. Kamenskis uzskata, ka pie vainas esot vietējās
pašvaldības, kuras atļāva atjaunot satiksmi pa kādreiz slēgtajiem ceļiem
uz Igauniju. Jāteic, ka šos ceļus savā teritorijā atjaunoja arī igauņi,
bet viņi gan tos netaisās demontēt.
Vai šo robežas ceļu esamība kaitēs Latvijas un Igaunijas starpvalstu
attiecībām un tie varētu izraisīt karastāvokli Baltijas valstu starpā,
„Alūksnes Ziņas” interesējās Ārlietu ministrijā. Ārlietu ministrija
Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem atbildēja, ka šie ceļi nekaitēs
abu valstu attiecībām un tie nav slēdzami, bet tikai oficiāli jāfiksē
robežas demarkācijas dokumentos.
|
| Kategorija: Ziņas | Pievienoja: Adminis (2010-05-07)
|
| Skatījumu skaits: 471
| Reitings: 0.0/0 |
|
Iegādājies VIP
NOPĒRC VIP KONTU
VIP KONTS SĀKOT NO 0,36Ls
(Pateicoties VIP kontam tu varēsi skatīties filmas)
 Atceries
Lai iegādātos VIP Kontu jums ir Jāreģistrējas
Statistika
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0
|
Ieteikt draugiem